igors@portfolio

Privātuma politika vietnei ar veidlapu: ko prasa VDAR

Kopīgot

Ja veidlapa jūsu vietnē prasa vārdu un tālruņa numuru, VDAR 13. pants prasa tajā pašā brīdī pateikt cilvēkam, kas saņems viņa datus, kādam nolūkam un uz cik ilgu laiku. Pietiek ar vienu lapu, kurā atbildēts uz sešiem jautājumiem, un saiti uz to zem veidlapas; ja fakti par uzņēmumu ir pa rokai, tas ir stundas darbs. Bez tās veidlapa līdzinās svešiniekam uz ielas, kurš prasa jūsu numuru, bet uz jautājumu „Kas jūs esat?“ klusē.

Politiku gandrīz neviens nelasa. To, vai tā vispār ir, paskatās tas, kurš šaubās, vai atstāt numuru, un reizēm arī partneris vai piegādātājs, kurš vērtē, cik rūpīgi jūs strādājat. Viņiem saite zem veidlapas pasaka „par jūsu numuru šeit ir padomāts“, vēl pirms to atver.

54,7 % vietņu privātuma politika netika atrasta

Manā pārbaudē 15 095 no 27 591 Latvijas uzņēmumu vietnes (54,7 %) privātuma politika netika atrasta. Vismazāk šādu vietņu ir tirdzniecībā (37,1 %), visvairāk sporta un brīvā laika nozarē un nevalstiskajām organizācijām (ap 65 %). Veikali ar šo jautājumu saskaras pirmie: tiem veidlapa ir katrā solī.

Ko VDAR liek pateikt cilvēkam

Ja datus saņemat no paša cilvēka (veidlapa, pieteikums, jaunumu abonēšana), VDAR 13. pants prasa viņam pateikt, kas datus vāc un kā ar to sazināties (1. punkts), kādam nolūkam un uz kāda juridiskā pamata tos apstrādā un kas vēl tos var saņemt (tas pats punkts), cik ilgi tos glabā, kādas ir cilvēka tiesības un kur iesniegt sūdzību (2. punkts). 12. panta 1. punkts piebilst: kodolīgi, saprotami un vienkāršā valodā (regulas angļu tekstā: „concise, transparent, intelligible“, „plain language“). Lapu ar nosaukumu „Privātuma politika“ regula neprasa, tā runā par informāciju; kur un kā to sniegt, izlemj uzņēmums. Tāpēc „netika atrasta“ vēl nenozīmē „informācijas nav“.

Tas nav juridisks atzinums. Vai jūsu teksts ir pietiekams jūsu veidlapai, pateiks jurists vai uzraudzības iestāde, Latvijā tā ir Datu valsts inspekcija (DVI).

Kas jādara

  1. Uzrakstiet lapu ar atbildēm uz sešiem jautājumiem. Kas jūs esat (nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese, e-pasts); kādam nolūkam jums vajag datus (lai atbildētu uz pieteikumu) un uz kāda juridiskā pamata; kam vēl tie tiks nodoti, ja tiks; cik ilgi tos glabājat; kādas tiesības ir cilvēkam (uzzināt, labot, dzēst); kur viņš var iesniegt sūdzību. Tie ir 13. panta galvenie punkti. Parastā vietnē ar kontaktu veidlapu šāda lapa, pēc manas aplēses, ietilpst vienā ekrānā.
  2. WordPress: norādiet lapu kā privātuma politiku. „Iestatījumi → Privātums“ (Settings → Privacy): izvēlieties esošu lapu vai nospiediet „Izveidot jaunu lapu“. WordPress atvērs sagatavi ar norādēm, kādas sadaļas vajadzīgas; tā nav gatava politika, tukšās vietas tajā jāaizpilda ar saviem faktiem. Vietņu veidotājos meklējiet „Privātuma politika“ vietnes iestatījumos vai vienkārši izveidojiet parastu lapu.
  3. Ielieciet saiti tur, kur cilvēks ievada datus. 13. pants runā par datu iegūšanas brīdi, un tas ir brīdis, kad aizpilda veidlapu. Saitei jābūt zem pogas „Sūtīt“, ne tikai kājenē; kājenē arī, tiem, kas to meklē speciāli. WordPress ar bloku tēmu kājeni rediģē sadaļā „Izskats → Redaktors → Modeļi → Visas veidņu daļas → Kājene“ (Appearance → Editor → Patterns → All template parts → Footer), ar klasisko tēmu sadaļā „Izskats → Pielāgot“ (Appearance → Customize).
  4. Pievienojiet veidlapai piekrišanas rindu. „Esmu iepazinies ar privātuma politiku“ ar saiti uz lapu; vairumā veidlapu spraudņu tas ir izvēles rūtiņas (checkbox) lauks ar atzīmi „obligāts“. Tieši tā ir atbilde uz jautājumu „Kas jūs esat?“ brīdī, kad cilvēks jums sniedz savu numuru.
  5. Viens teikums tam, kurš uztur vietni. „Izveidojiet politikas lapu, norādiet to privātuma iestatījumos, ielieciet saiti uz to zem katras veidlapas un kājenē, bet veidlapām pievienojiet obligātu izvēles rūtiņu ‚Esmu iepazinies ar politiku‘.“ Ja vietne turklāt saglabā sīkdatnes vēl pirms piekrišanas, tas ir atsevišķs darbs; par sīkdatņu baneriem esmu uzrakstījis citu rakstu.

Salīdziniet savu politiku ar sešiem jautājumiem un atzīmējiet, uz kuriem tā jau atbild:

Reizi pusgadā atveriet savu veidlapu kā apmeklētājs un pārbaudiet, vai saite zem tās ved uz strādājošu lapu, nevis uz „404“.

Ko tas dod

Veidlapa vairs nav svešinieks, kas prasa numuru un klusē. Vai tas atnesīs vairāk pieteikumu, iepriekš neviens nepateiks; pārbaudīt to var, salīdzinot pieteikumu skaitu mēnesī pirms labojuma un pēc tā. Otra puse: 13. pants ir pienākums, nevis ieteikums, un lapa ar atbildēm to izpilda vislētākajā veidā; cik pilnīgi, to, kā jau teicu, izlems jurists. Pārējo, ko klients redz pirmajā minūtē, var pārbaudīt piecās minūtēs.

Kā es skaitīju

  1. gada septembrī no 27 591 vietnes, kas atbildēja, 15 095 vietņu sākumlapā rīks neatrada saiti uz privātuma politiku. „Nav atrasta“ nozīmē tikai to: politika varēja būt citur vai saukties citādi. Tekstus es nelasīju, tāpēc skaitļi neliecina, vai politika atbilst regulai. Sadalījumā pa nozarēm ņemtas desmit lielākās nozares (23 532 vietnes); 1 565 vietnes ar neatpazītu darbības jomu un četras mazākas grupas nav iekļautas, tāpēc punktēto līniju (visas vietnes) un stabiņus nevar tieši salīdzināt. Sīkāk: kā es pārbaudīju 27 591 vietni.

Avoti

  • VDAR (Regula 2016/679): 12. panta 1. punkts, 13. pants.
  • Settings Privacy screen WordPress dokumentācijā: kā norādīt vai izveidot politikas lapu; sagatavē ir norādes, bet aizpildīt to ir īpašnieka darbs.
  • Mana pārbaude, 2026. gada septembris.

Ja vēlaties, lai es apskatu jūsu veidlapu un tekstu blakus tai un pasaku, kas no 13. panta saraksta tajos trūkst, uzrakstiet man.

Kopīgot
← Visi raksti